Saraksts ar apakšžanriem

Žanru specifika

Fantāzijas un zinātniskās fantastikas literatūra kalpo kā cilvēces iztēles un intelektuālo meklējumu spogulis, piedāvājot ietvaru, kurā pētīt eksistenciālus jautājumus ārpus ikdienišķās realitātes robežām. Šo žanru nošķiršana bieži balstās uz fundamentālu ontoloģisku atšķirību: zinātniskā fantastika pēta to, kas ir zinātniski iespējams, pat ja tas šķiet mazticams, savukārt fantāzija pievēršas tam, kas mūsu realitātes fizisko likumu ietvaros ir neiespējams. Tomēr robeža starp šīm divām pasaulēm ir ne vienmēr skaidri novelkama, radot sarežģītu apakšžanru ekosistēmu, kas pastāvīgi attīstās līdz ar zinātnes progresu un sabiedrības sociālajām pārmaiņām. Zinātniskā fantastika bieži tiek raksturota kā nākotnes vai alternatīvās realitātes socioloģisks pētījums, kurā autors projicē loģiskas vai matemātiskas nākotnes vīzijas. Turpretim fantāzija izgudro to, kas mūsu realitātē neeksistē un, visticamāk, nevarētu eksistēt, radot pilnīgi jaunas pasaules ar saviem iekšējiem noteikumiem.

Zinātniskās fantastikas pamatā ir premisa jeb pieņēmums, kas balstās uz to, ko mēs zinām par realitāti un zinātni. Savukārt fantāzija ir stingri iesakņota iztēlē, kur rakstnieks pats rada noteikumus, kuriem nav obligāti jāatbilst mūsu pasaules zinātnei.

	Zinātniskā fantastika	Fantāzija
Ontoloģiskais pamats	Iespējamais (pat ja mazticams)	Neiespējamais
Centrālais dzinējspēks	Zinātne un tehnoloģijas	Maģija un pārdabiskais
“Pasaules būves” noteikumi	Dabas un fizikas likumi	Autora radīti iekšējie noteikumi
Vēsturiskā orientācija	Tālākā/tuvākā nākotne un progress	Pagātne, tagadne un tradīcijas
Morāles fokuss	Sociālas dilemmas un ētika ap un par tehnoloģijām/inovācijām	Personīgais gods un lielas cīņas starp labo/ļauno

Lai gan abi žanri bieži izmanto "Varoņa ceļojuma" motīvu, tie ir atšķirīgi. Fantāzijas žanrā varonis bieži ir "izredzētais", kura ceļu nosaka liktenis, dievišķa iejaukšanās vai piedzimšana noteiktā ģimenē. Zinātniskajā fantastikā varonis bieži ir vienkārši cilvēks, kurš atrodas pareizajā (vai nepareizajā) vietā un laikā, vai arī tēls, kuras dalība notikumos ir visloģiskākā dotajā tehnoloģiskajā vai sociālajā kontekstā. Šī atšķirība uzsver fantāzijas orientāciju uz likteni un tradīcijām, pretstatā zinātniskās fantastikas fokusam uz to, kā pašreizējais stāvoklis ietekmē sabiedrības nākotni. Vairāk par stāstu naratoloģiju lasīt šajā rakstā: “Naratīva veidošana fantāzijas, fantastikas un šausmu literatūrā”.

Zinātniskā fantastika tiek iedalīta dažādās kategorijās, kas atspoguļo zinātniskās precizitātes līmeni un tematiskos uzsvarus. Galvenā binārā klasifikācija ir iedalījums "cietajā" vai “stingrajā” un "mīkstajā" zinātniskajā fantastikā, lai gan pastāv uzskats, ka šis iedalījums ir vienkāršots un darbus labāk vērtēt relatīvā salīdzinājumā, proti, kurš darbs ir "cietāks" vai "mīkstāks" par citu.

Fantastikas žanrs

Cietā zinātniskā fantastika raksturojas ar stingru pieturēšanos pie dabaszinātņu faktiem un loģikas. Termins pirmo reizi parādījās 1957. gadā, lai apzīmētu darbus, kuros zinātniskās zināšanas ir stāsta pamats. Šajā apakšžanrā stāstam ir jābūt precīzam, loģiskam un ticamam attiecībā uz pašreizējām tehniskajām zināšanām, pat ja tiek pieļauta ekstrapolācija. Autori bieži veic apjomīgus pētījumus, lai nodrošinātu, ka viņu aprakstītās tehnoloģijas vai dabas parādības ir teorētiski iespējamas
Cietās ZF darbiem raksturīga fokusa maiņa no raksturu psiholoģijas uz problēmu risināšanu. Sižets bieži griežas ap zinātnisku vai tehnisku izaicinājumu, kuru varoņi mēģina pārvarēt, izmantojot racionālas metodes. Šāda pieeja nodrošina reālisma sajūtu, padarot teorētiski iespējamo biedējošāku vai iedvesmojošāku, jo tas šķiet sasniedzams.
Pretstatā cietajai ZF, mīkstā zinātniskā fantastika vairāk pievēršas "mīkstajām" jeb sociālajām zinātnēm – psiholoģijai, socioloģijai, antropoloģijai un politikai. Šeit zinātniskā precizitāte attiecībā uz fizikas likumiem ir mazāk svarīga nekā cilvēku emocijas un sabiedrības reakcija uz tehnoloģiskajām vai zinātniskajām pārmaiņām.

	Cietā ZF	Mīkstā ZF
Galvenās zinātnes	Fizika, ķīmija, astronomija, bioloģija	Socioloģija, psiholoģija, antropoloģija
Tehnoloģiju loma	Stāsta pamats un dzinējspēks	Rīks vai fons sociālai izpētei
Precizitātes līmenis	Augsts, balstīts pētījumos un aprēķinos	Spekulatīvs, pieļauj brīvu interpretāciju
Sižeta fokuss	Tehnisku problēmu risināšana	Paradigmas maiņas un sociālās sekas
Reprezentatīvi autori	Īzaks Azimovs, Arturs Klārks, Endijs Vīrs	Frenks Herberts, Ursula Le Gvina, Džordžs Orvels

Zinātniskās fantastikas evolūcija ir radījusi virkni "-pank" apakšžanru, kuros termins “panks” apzīmē dumpīgumu pret pastāvošo iekārtu un post-industriālas vai post-kapitālistiskas vīzijas. Šie apakšžanri bieži izpaužas caur estētiku, elektroenerģijas avotiem un sociālo perspektīvu par nākotni vai alternatīvu pagātni. Visizteiktākie divi pretstati ir kiberpanks un solārpanks.
Kiberpanks (Cyberpunk) ir žanrs, ko raksturo "zems dzīves līmenis un augsti attīstītas tehnoloģijas". Tas parasti ir distopiskā vidē tuvā nākotnē, kur sabiedrība ir sabrukusi, bet visu kontrolē visvarenas korporācijas, uzņēmumi un “tehnoloģiju oligarhija”. Kiberpanka pasaulei raksturīgs mākslīgais intelekts, kiber-implanti un visaptveroša digitālā vide, kas bieži noved pie cilvēka atsvešināšanās no dabas un pat savas bioloģiskās identitātes. Kā kiberpanka blakusprodukti vai radniecīgi žanri minami:
Biopanks: koncentrējas uz ģenētisko inženieriju un biotehnoloģiju aspektiem, kur centrā ir DNS un bioloģiskās modifikācijas.
Nanopanks: pēta nanotehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību un matērijas manipulāciju molekulārā līmenī.
Solārpanks (Solarpunk) ir salīdzinoši jauns žanrs, kas radās kā pretreakcija kiberpanka nihilismam un "klimata doomerismam" jeb pārliecībai par neizbēgamu ekoloģisku katastrofu. Tas ir ne tikai literatūras žanrs, bet arī mākslas un sociāls virziens, kas vizualizē ilgtspējīgu nākotni, kurā cilvēce ir veiksmīgi atrisinājusi mūsdienu galvenās problēmas – klimata pārmaiņas, piesārņojumu un sociālo netaisnību.

	Kiberpanks (Cyberpunk)	Solārpanks (Solarpunk)
Noskaņa	Tumša, lietaina, neona gaismas	Spilgta, saulaina, zaļa
Vide	Mākslīga, pilsētas betons, atsvešinātība, piesārņojums	Organiska, pilsētas dārzi, kopiena
Attieksme pret nākotni	Distopiska, nihilistiska, brīdinoša	Utopiska vai optimistiska, uz risinājumiem vērsta
Enerģijas/Resursu fokuss	Dati, fosilie resursi, korporatīvā jauda	Atjaunojamā enerģija ( primāri saule un vējš)
Sociālā struktūra	Hierarhiska, korporatīva kontrole	Decentralizēta, kopienas pašpārvalde

Vēl pie fantastikas ir izdalāmi retro-futūrisma apakšžanri kā stīmpanks, dīzeļpanks un atompanks. Šie apakšžanri spekulē par alternatīvām vēsturēm, kurās kāda konkrēta tehnoloģija vai enerģijas avots ir kļuvis par sabiedrības dzinējspēku, apsteidzot savu laiku vai attīstoties citā virzienā.
Stīmpanks (Steampunk) – viens no populārākajiem apakšžanriem, kas balstās uz Anglijas karalienes Viktorijas laikmeta estētiku un tvaika dzinēju tehnoloģiju attīstību. Tas apvieno 19. gadsimta Anglijas modes un sociālās normas ar futūristiskām ierīcēm, piemēram, tvaika darbinātiem lidaparātiem vai mehāniskiem datoriem, ieročiem un citiem izgudrojumiem.
Dīzeļpanks (Dieselpunk) – estētiski iedvesmojies no starpkaru perioda (1920.–1940. gadi), kur galvenā uzmanība pievērsta dīzeļdzinējiem, Art Deco stilam un bieži vien tumšākai, industriālai un militārai estētikai.
Atompanks (Atompunk) – fokusējas uz 1950. gadu ASV/PSRS "atomlaikmeta" vīzijām, kosmosa sacensību un kodolenerģijas potenciālu, kā arī tā laika futūristisko dizainu.
Šie žanri bieži pārklājas ar fantāziju, īpaši stīmpanks, kas nereti iekļauj maģiskus elementus līdzās mehāniskajiem. To robežas ir plūstošas, un bieži vien autori izmanto šīs estētikas, lai pētītu mūsdienu sociālās problēmas caur vēstures prizmu.

Fantāzijas žanrs

Fantāzijas literatūra tradicionāli tiek iedalīta pēc pasaules būvēšanas vēriena un maģijas sistēmu detalizācijas līmeņa. Galvenie atskaites punkti ir augstā un zemā fantāzija, kā arī specifiski mūsdienu atzarojumi kā piemēram urbānā fantāzija un romantāzija (romantasy).
Augstā fantāzija, saukta arī par episko fantāziju, norisinās pilnīgi jaunās, izgudrotās pasaulēs, kas ir pilnīgi nošķirtas no mūsu realitātes. Šīs pasaules parasti ir ļoti detalizētas, ar savu ģeogrāfiju, valodām un vēsturi. Raksturīgi ir liela mēroga konflikti, episkas cīņas starp labo un ļauno, un varoņi, kuri dodas meklējumos, kas ietekmē visas pasaules likteni. Maģija šajos darbos bieži ir fundamentāla pasaules sastāvdaļa un darbojas pēc stingriem noteikumiem.
Zemā fantāzija parasti norisinās mūsu pasaulē vai realitātē, kas tai ir ļoti tuva, bet kurā parādās maģiski vai pārdabiski elementi.[5] Šajā apakšžanrā autors mazāk koncentrējas uz maģijas mehāniku vai pasaules mēroga glābšanu, bet vairāk uz personāžiem un viņu savstarpējām attiecībām situācijās, kuras sarežģī pārdabiskais. Maģija šeit bieži ir noslēpumaina, neparedzama un autori necenšas izskaidrot tās "kāpēc" un "kā".
Pilsētas jeb urbānā fantāzija ir zemās fantāzijas atzars, kurā pārdabiskas būtnes un maģija tiek atklātas mūsdienu pilsētas vidē, zem ikdienišķās realitātes plīvura. Šeit vampīri, vilkači un burvji var dzīvot līdzās parastajiem cilvēkiem, slēpjot savu patieso dabu. Atšķirībā no kiberpanka, kur varoņi bieži mēģina "izlauzties" no sistēmas, pilsētas fantāzijas galvenais varonis bieži vien tiecas pretim jaunajai, maģiskajai pasaulei, kuru ir atklājis, apvienojot šķietami nesavienojamās puses.
Romantāzija (romantasy) ir nesen oficiāli atzīta klasifikācija, kurā stāsta centrā ir romantiskas attiecības, bet fantāzijas elementi kalpo kā fons vai vides faktors. Šis žanrs bieži izmanto klasisku pasaku vai mītu pārstāstījumus un koncentrējas uz emocijām un kaislībām pārdabiskā kontekstā.

Šausmu žanrs

Šausmu žanra pamatmērķis ir izraisīt lasītājā bailes, spriedzi, trauksmi vai šoku, izmantojot pārdabiskus vai psiholoģiskus tēlus un situācijas gan fantāzijas, gan fantastikas vidēs, bet protams ir arī iespējams realistiskā vidē (mimētiskā literatūrā) šo panākt. Šis žanrs kalpo kā veids, kā sabiedrība var drošos apstākļos izdzīvot un pārvarēt savas neapzinātās bailes, bieži vien atspoguļojot konkrētā laikmeta aktualitātes un vērtības. Tiek norādīts, ka šausmu žanram, salīdzinot ar zinātnisko fantastiku, ir vēsturiski stabilāka un lasītājiem skaidrāka definīcija. Rakstnieks Stīvens Kings izdala trīs līmeņus, kādos šausmu žanrs var ietekmēt lasītāju:
Pretīgums (gross out)– fiziska reakcija uz baisiem, vizuāli atbaidošiem skatiem.
Šausmas (horror)– reakcija uz acīmredzami briesmīgiem un nepatīkamiem tēliem.
Bailes (terror)– spriedze, ko rada neredzami un nezināmi faktori.

Galvenās atšķirības starp šiem žanriem meklējamas tajā, kādā veidā autors pamato vai racionalizē "neticamo":

Zinātniskā fantastika balstās uz pieņēmumu, ka neparastais nav pārdabisks, bet gan zinātniski pamatojams vai vismaz teorētiski iespējams (piemēram, tehnoloģiju attīstība, ceļojumi kosmosā starp zvaigžu sistēmām). Tā maina realitāti ar materiāliem līdzekļiem.
Fantāzijas literatūra nemēģina brīnumu racionalizēt. Tā rada pašpietiekamu paralēlo pasauli, kurā maģija un pārdabiskais darbojas saskaņā ar saviem iekšējiem likumiem. Realitāte te tiek mainīta ar domas, vēlmes vai nemateriālu būtņu palīdzības līdzekļiem.
Šausmu literatūra fokusējas uz emocionālo efektu — baiļu, pretīguma vai trauksmes radīšanu. Atšķirībā no fantāzijas, kur pārdabiskais ir pasaules norma, šausmu žanrā tas visbiežāk ielaužas pazīstamajā, ikdienišķajā realitātē, pārsteidzot un šokējot varoņus.

Padomju gados attīstības brīvība tika dota galvenokārt zinātniskajai fantastikai, jo tā saskanēja ar režīma ideoloģiju — propagandēja tehnoloģisko progresu un zinātnes uzvaru. Turpretim fantāzija un šausmu literatūra tika marginalizēta kā "ideoloģiski kaitīga" vai "bezvērtīga". Kopš neatkarības atjaunošanas vērojama strauja visu fantastisko žanru uzplaukšana. Mūsdienās robežas starp žanriem kļūst arvien izplūdušākas, radot hibrīdformas, piemēram, tumšo fantāziju (fantāzijas un šausmu literatūras elementu apvienojums) vai zinātnisko fantāziju. Latviešu fantāzijas literatūrā nozīmīgu vietu ieņem folkloras un vēstures motīvi.

Šie žanri savā būtībā ir "ilgu literatūra" (fantāzija), "prognožu literatūra" (zinātniskā fantastika) un "baiļu literatūra" (šausmas). Tas būtībā ir alternatīvs skatījumus uz realitāti, lai labāk izprastu cilvēka dabu, sabiedrību, ētiku un citu filozofiju.