Žanru saraksts

Augstā fantāzija (High Fantasy) – liela mēroga naratīvi, kas norisinās pilnīgi izdomātās pasaulēs ar savu ģeogrāfiju, vēsturi un stingriem maģijas noteikumiem.
Zemā fantāzija (Low Fantasy) – darbi, kur maģiski elementi parādās reālajā pasaulē vai videi, kas tai ir ļoti tuva, bieži vien saglabājot maģiju kā noslēpumainu parādību.
Citas klasifikācijas metodes
Literatūrzinātnē fantāziju mēdz iedalīt arī pēc tā, kā varoņi nokļūst fantastiskajā pasaulē.
“Augstā” jeb "iegremdēšanās" fantāzija (immersion fantasy): darbība notiek pilnīgi citā, autonomā realitātē ar saviem likumiem.
“Zemā” jeb "pārejas" fantāzija (transition fantasy): Varoņi ceļo starp mūsu pasauli un paralēlo realitāti caur dažādiem "portāliem" (piemēram, skapi, gleznu vai grāmatu).
Mūsdienu fantāzijai ir raksturīga rotaļa ar šīm tradicionālajām sastāvdaļām un žanru robežu nojaukšana.

Pilsētas fantāzija (Urban Fantasy) – zemās fantāzijas atzars, kurā pārdabiskas būtnes un maģija eksistē mūsdienu pilsētvidē, bieži slēpjoties no parastajiem cilvēkiem.
Romantasy – žanrs, kurā centrā ir romantiškas attiecības, bet fantāzijas pasaule un elementi kalpo kā sižeta virzītājspēks vai fons.

Varoņfantāzija (heroic fantasy): šis tiek uzskatīts par fantāzijas pamatveidu, kurā centrālo lomu ieņem varoņa piedzīvojumi iedomātā pasaulē, kur būtiska nozīme ir maģijai un pārdabiskajam. Sižeta pamatā parasti ir mītiskā meklējuma (quest) struktūra un globāls konflikts starp labo un ļauno.
Zobena un burvestību fantāzija (sword and sorcery): šajā apakšveidā uzsvars tiek likts uz piedzīvojumiem un intrigu, nevis morāles jautājumiem. Tajā dominē stereotipiski varoņtēli (karotāji, skaistas sievietes) un vienkāršotas attiecības.
Pilsētas jeb laikmetīgā fantāzija (urban/contemporary fantasy): darbība notiek mūsdienu pilsētvidē vai reālajā pasaulē, kurā ielaužas maģiski elementi.
Tumšā jeb šausmu fantāzija (dark fantasy): apvieno fantāzijas un šausmu literatūras elementus. Šajā apakšveidā bieži sastopami monstri, dēmoni, mistiski noziegumi un okultisms, taču, atšķirībā no tīras šausmu literatūras, ļaunumu parasti ir iespējams uzveikt ar maģijas vai gara spēka palīdzību.
Komiskā fantāzija (comic fantasy): šeit tiek parodēti un ironiski dekonstruēti klasiskās varoņfantāzijas elementi, stereotipi un klišejas.
Zinātniskā fantāzija (science fantasy): apvieno fantāzijas un zinātniskās fantastikas pazīmes, piemēram, maģiju un tehnoloģijas.
Kristīgā fantāzija (Christian fantasy): ataino labā un ļaunā konfliktu kristīgās reliģijas un ētikas kontekstā, bieži izmantojot bibliskas metaforas un alūzijas.
Paranormālā romance (paranormal romance): saplūst fantāzijas un romantiskā romāna iezīmes, kur centrā ir attiecības ar pārdabiskām būtnēm.

Cietā zinātniskā fantastika (Hard Sci-Fi) – ZF veids, kas uzsver zinātnisko precizitāti, loģiku un detalizētu tehnisko pamatojumu, balstoties uz dabaszinātnēm, piemēram, fiziku vai astronomiju.
Mīkstā zinātniskā fantastika (Soft Sci-Fi) – ZF, kas vairāk koncentrējas uz sociālajām zinātnēm (socioloģiju, psiholoģiju, antropoloģiju) un cilvēku emocijām, mazāk pievēršoties tehnoloģiju tehniskajam darbibas principam.

Kiberpanks (Cyberpunk) – žanrs, ko raksturo "zems dzīves līmenis un augstas tehnoloģijas"; tas parasti attēlo distopisku nākotni ar mākslīgo intelektu, kiber-implantiem un visvarenu korporāciju kontroli.
Solarpanks (Solarpunk) – optimistisks žanrs un kustība, kas vizualizē ilgtspējīgu nākotni, kurā cilvēce dzīvo harmonijā ar dabu, izmantojot atjaunojamo enerģiju un kopienas atbalstu.
Biopanks (Biopunk) – ZF apakšžanrs, kura centrā ir ģenētiskā inženierija, biotehnoloģijas un bioloģiskās manipulācijas, bieži vien ar distopisku pieskaņu.
Kosmosa opera (Space Opera) – plaša mēroga piedzīvojumu stāsti, kas parasti norisinās kosmosā un ietver starp-galaktiku karus, melodrāmu un riska pilnus ceļojumus.
Dystopija vai antiutopija – literatūra par netaisnīgām, murgainām sabiedrībām, kuras bieži pārvalda totalitāri režīmi vai korporācijas pēc globālām katastrofām.
Alternatīvā vēsture – stāsti, kuros vēsturiskie notikumi ir risinājušies citādi, izmainot pasaules gaitu (piemēram, "kas būtu, ja būtu bijis tā...").
Apokaliptiskā un postapokaliptiskā fantastika – darbi, kas vēsta par sabiedrības sabrukumu (apokalipsi) vai dzīvi tās drupās pēc katastrofas.
Militārā zinātniskā fantastika – koncentrējas uz nākotnes karadarbību, ieročiem un militāro personāžu pieredzi starpzvaigžņu konfliktos.
Retro-futūrismi (Stīmpanks, Dīzeļpanks, Atompanks) – žanri, kas spekulē par alternatīvām vēsturēm, kurās noteikts enerģijas avots (tvaiks, dīzelis vai atomenerģija) kļuvis par galveno dzinējspēku, radot specifisku estētiku.

Pārdabiskās šausmas (Supernatural horror): šajā kategorijā baiļu un šausmu elementiem ir pārdabiska izcelsme. Kā klasisks šī apakšžanra piemērs tiek minēti dažādu laikmetu spoku stāsti.
Psiholoģiskās šausmas: šeit baiļu cēlonis nav ārējs monstrs, bet gan norises tēlu psihē – vainas apziņa, bērnības traumas vai emocionālā nestabilitāte. Uzsvars tiek likts uz iekšējo "deformāciju" un gara tumšajām dzīlēm.
Gotika: viens no žanra pirmsākumiem, kam raksturīga romantiska, drūma vide (pilis, drupas, labirinti), mistiski notikumi, vājprāts, lāsti un ieslodzījums.
Tumšā fantāzija (Dark fantasy): hibrīdžanrs, kurā šausmu elementi un tēli saplūst ar fantāzijas pasaules noteikumiem, maģiju vai paralēlām dimensijām.
Ķermeņa šausmas (Body horror): koncentrējas uz fizisku reakciju izraisīšanu lasītājā, aprakstot bioloģiskas manipulācijas un vizuāli atbaidošas, asiņainas ainas.
Okultās šausmas: baiļu faktors ir cieši saistīts ar reliģiju un kristietību. Raksturīgākās tēmas ir dēmonu izdzīšana, sātanisms un apokalipse.
Kosmiskās šausmas (Cosmic horror): šis novirziens, ko popularizēja H. P. Lavkrafts, pēta cilvēces nenozīmīgumu un bailes no nezināmiem, milzīgiem visuma spēkiem vai senām dievībām.
Spriedzes šausmas: darbības pamatā ir dabiski izskaidrojami šausmu cēloņi, piemēram, maniaki, sērijveida slepkavas vai dabas katastrofas.